kalvans

(1909.17.IX – 1965.30.IV)

Mākslinieks.

Dzimis Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta Dorotpoles dzirnavu remontmeistara ģimenē. Saime 1913.g. pārcēlās uz Ciblas pagastu, kur skolā zīmēšanu pasniedza Konstantīns Kravaļs, savukārt Ludzas ģimnāzijā – Pēterburgas Mākslas akadēmijas absolvents A. Gudelis-Gudļevskis.

Kad skolu 1927. gadā apmeklējis toreizējais Latvijas Republikas izglītības ministrs Jānis Rainis, viņa uzmanību saistīja arī bijušo audzēkņu Leona Tomašicka un Vitālija Kalvāna darbu izstāde. V. Kalvāns toreiz augstajam viesim uzdāvināja savu darbiņu «Ludzas pilskalns ziemā». 1928. gadā viņš uzsāka studijas Mākslas akadēmijā pie K. Miesnieka, K. Ubāna, sajūsminājās par V. Toni, vēlāk kļuva par V. Purvīša meistardarbnīcas audzēkni.

1931. gadā kopā ar L. Tomašicki jaunais mākslinieks sarīkoja izstādi Ludzā. Līdztekus studijām viņš sācis strādāt Rēzeknes Valsts skolotāju institūtā, kur, starp citu, toreiz mācījies Pāvels Glaudāns, kā arī vadījis gleznošanas studiju Rēzeknes komercskolā. 1934. gadā kopā ar Arvīdu Egli jaunais censonis sarīkoja izstādi un kopš tā laika šādos pasākumos sācis piedalīties sistemātiski.

V. Kalvāns stāvējis pie Rēzeknes mākslinieku kopas šūpuļa un ir bijis aktīvs tās dalībnieks. Kopā ietilpa Fr. Varslavāns, A. Egle, J. Gailis, A. Zirnis, A. Švedrēvičs, L. Tomašickis, A. Naišloss, V. Djakovs, J. Viļumainis, N. Breikšs.

Augstskolu V. Kalvans pabeidza 1936. gada ar diplomdarbu «Pie dzirnavām» (vadītājs Vilhelms Purvītis). Kara gados viņš strādāja par zīmēšanas skolotāju Kārsava, vēlāk Ludzā, pēc kara kādu laiku vadīja Ludzas novadpētniecības muzeju.

1945. gadā uzņemts Mākslinieku savienībā. Kopš 1949. gada meistars dzīvojis Rīgā, strādājis par inspektoru Mākslas lietu pārvaldē, par pasniedzēju Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā. Viņš aktīvi iesaistījies iestāžu darbībā, rīkojis arī savas personālizstādes Ludzā, Rēzeknē, Rīgā, Jelgavā, Krāslavā.

V.Kalvāns ir gleznojis ainavas, klusās dabas, portretus. Viņa mīļākā tēma – dzimtā novada Latgales daba un cilvēki, lauku darbu attēlojums. Īpašu atzinību ieguvis piecdesmit ainavu cikls «Pa Raiņa dzīves vietām Latvijā». «Viņu saista dabas  krāšņums – zilie ezeri,  pakalnu  drūzma  un  bērzu  birztalas liek ieskanēties gaišai lirikas stīgai», tā mākslinieka daiļradi raksturojis J. Pujāts. V. Kalvans ir bijis reālists, tonālās glezniecības skolas pārstāvis, savas darbības sakuma tuvs V. Purvīša darbnīcas audzēkņu kopīgām interesēm.

40. gadu otrajā puse uz neilgu laiku   viņš   pakļāvies   vispārējām   mākslas   interesēm,  kas veicinājušas naturālistiskās iezīmes un mākslas tēlu nivelēšanu. Taču drīz vien, būdams talantīgs un emocionāls mākslinieks, atradis savu rokrakstu ainavu glezniecībā, tiecies pēc vides būtības atklāsmes. Šie meklējumi savienojušies ar kāpinātu dinamiku  gleznieciskajā   izteiksmē,   ar  piesātinātu  kolorītu.  Viņa iemīļotajā zaļganīgi dzeltenajā vai pelēcīgajā toņu gammā reizēm jaušams dramatisks, pat traģisks skanējums.

2001. gadā Rēzeknē iznāca apceru un atmiņu grāmata “Gleznotājs Vitālijs Kalvāns.

Apbedīts Meža kapos.

 

//Viktors Trojanovskis.  Ludzānieši: ieskicējumi par novadnieku veikumu literatūrā, publicistikā, mākslā, zinātne.- Ludza: Ludzas rajona padome, 1998.- 61.-62.lpp.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs