Risins Haims
(1911.10.VIII – 1998.08.VIII)
Metālmākslinieks. Pseidonīms – Efīms.
Dzimis Ludzas apriņķa Pasienes ciemā. 1926.-1928. gadā mācījies juvelierfirmas „L. Rozentāls” studijā Rīgā, strādājis firmā „Rutkovskis un Meijers”. Kalis kapara ietvarus, sudraba un zelta svečturus, alus kausus, sporta un Dziesmu svētku balvas, apgaismes ķermeņus un kulta priekšmetus, liela izmēra adreses, augļu vāzes, futlārus, kausus, ietvarus kristāla traukiem, rotāšanai izmantojot dārgakmeņus un dzintaru.
Līdzās tam H. Risins mācījās vokālo mākslu un pirms kara strādāja Rīgas radiofonā. Kopā ar R. Krastu un A. Naiku 30.gados radījis un pilnveidojis latviskas, tautiski stilizētas metāla kalšanas tradīcijas. Mākslinieku kopdarbībā, nereti piedaloties A. Dzērvītim, cita starpā darinājis ar sudrabu apkaltu kokli – Valsts Prezidenta A. Kvieša dāvinājumu par labākajiem tautastērpiem 1931. gada Dziesmu svētkos, Valsts Ministru Prezidenta dāvanu ceļojoša futbola kausa ieguvējiem 1937. gadā, svečturus un citus piederumus Doma baznīcas latviešu draudzei, dažādus priekšmetus korporācijām, studentu un pilsētas pārvaldes organizācijām, privātpersonām.
Pēc kara piedalījās kombināta “Māksla” metālapstrādes iecirkņa dibināšanā, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu monumentālu dekoratīvu darbu izpildītāju Latvijā un bijušajā PSRS, kur darbojās līdz 1982. gadam. H. Risins projektējis un veicis dekoratīva interjera apdari metālkaluma kompozīcijās (daudzās kopā ar R. Krastu, A. Naiku, Dž. Bodnieku) viesnīcai „Rīga,” veikalam „Sakta”, „Bērnu pasaulei”, iekštelpām Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, bet lielākoties ārpus Latvijas – LPSR pārstāvniecības ēkai Maskavā, Kremļa kongresu pils un Kremļa pils zālei, PSRS Augstākās Padomes ēkai, viesnīcai ” Rossija”, vairākām metro stacijām Maskavā, Ļeņingradā, Taškentā, pionieru nometnei „Arteks”, administratīvajai ēkai Jaltā, Latvijas Zinātņu akadēmijai.
Izpildījis Latvijas Prezidentu A. Kvieša un K. Ulmaņa pasūtījumus, pēckara gados strādājis J. Staļinam, Ņ. Hruščovam un L. Brežņevam.
Ražīgākais laiks, kad tapušas slavenā juveliera krūzes, vāzes, servīzes, šķīvji, svečturi, kausi, dekoratīvas kamerstila oriģinālkompozīcijas un citi mazās formas darbi no misiņa un vara vai abu šo metālu sakausējuma, bijis pēc 1982 gada.
Meistars virtuozi pārvalda visas metālapstrādes tehnikas, it īpaši cizelēšanu, un veiksmīgi iedzīvina metālā (misiņš, sudrabs, varš) jebkuru ideju.
Viņa darbiem raksturīgas dabas, tēlaini filozofiskas tēmas (vāzes „Saules zieds”, kompozīcija „Meža pasaka”, „Vilnis”, kafijas servīze „Prieks”).
Rīkojis daudzas personālizstādes, lielākoties Rīgā jau kopš 1946. gada. Mākslinieka darbi atrodami Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā, Tretjakova galerijā Maskavā, daudzās privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Vācijā, Francijā, ASV.
Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1968).
//Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme: rajona daba, vēsture, šodiena – Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.- 234. lpp.