Ņukša Aleksandrs
(1898.18.III – 1980.27.IX)
Gleznotājs.
Aleksandra dzimtā puse Pilda. Pirmās agrārās reformas laikā, divdesmitajos gados, kad Vorkaļu sādžu sadalīja viensētās, Nukša ieguva īpašumā 13 ar pusi hektāru zemes. Viņš uzcēla dzīvojamo māju un saimniecības ēkas. 1931. gadā vēl nepabeigtajā mājā piedzima meitiņa Helēna, kas vēlāk, dzīvojot Losandželosā, iespējams, tēva iespaidā pievērsās fotogrāfijai. Aleksandrs par fotogrāfiju sāka interesēties ap 1926. gadu.
Toreiz vecāki dzīvoja Pasienē, kur Aleksandrs bija robežsargs. Savu “Kodak” fotoaparātu viņš par samērā lētu naudu nopirka no kāda pasaules apceļotāja. Tas bija diezgan primitīvs aparāts. Visu attīstīšanu un kopēšanu viņš veica pats. Materiālus – plates un fotopapīrus pirka speciālā veikalā Ludzā. Sākumā bija tā saucamais dienasgaismas papīrs, kuram virsū uzlika attīstīto fotoplati, kamēr parādījās attēls, un tikai tad to nofiksēja. Sanāca brūnas fotogrāfijas. Aleksandrs Nukša varēja mācīties Mākslas akadēmijā, pateicoties savai sievai Elzai, kas, būdama skolotāja, spēja balstīt vīra studijas. Pēc trīs gadu studijām Aleksandram tomēr bija jāatgriežas mājās. Tā kā Elza bija mazpulku vadītāja un pēc vācu ienākšanas pagasta valdē bija atrasti izsūtāmo saraksti, kurā bija arī Nukšu ģimene.
1944. gada 22. septembrī ar vilcienu Nukšu ģimene izbrauca uz Vāciju. Bēgļus sadalīja pa dažādām Vācijas pilsētām. Kad Silēzijai tuvojās fronte, Nukšu ģimene devās tālāk uz rietumiem, sākumā uz Sudetiju un tad brauca tālāk uz rietumiem un nonāca Tīringā. No 1945. līdz 1950. gadam Nukšu ģimene tika mētāta pa daudzām Dienvidvācijas bēgļu nometnēm.
1950. gadā ar bēgļu numuru pie krūtīm Nukšu ģimene devās uz Ameriku. Amerikā Aleksandrs Nukša atsāka gleznot un piedalīties gan latviešu, gan amerikāņu grupu izstādēs. Aizejot pensijā, mākslinieks varēja daudz un nopietni strādāt pašu celtajā mājā savā darbnīcā.
Atzīmējot tēva simtgadi, 1986. gada 18. novembrī Losandželosas Latviešu namā meita Helēna sarīkoja piemiņas izstādi.
Emigrācijā kļuva par ievērojamu latgaliešu trimdas mākslinieku, piedalījās vairākās izstādēs.
Miris Losandželosā /ASV/.
//Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme: rajona daba, vēsture, šodiena – Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.- 241. lpp.
//Foto Kvartāls. – – Nr.5 (2010, okt.), 6.-[9.]lpp.