gurevic

(1892.28.VI – 1941)

Ārsts.

Dzimis Ludzas apriņķa slavenā advokāta Solomona Gureviča ģimenē, ieguvis augstāko medicīnisko izglītību Tērbatas (Tartu) universitātē, stažējies Austrijā, no kurienes atveda rentgena aparātu – pirmo mūsu apkaimē, kas daudziem toreiz likās īsts brīnums. Brīvi praktizējošs ārsts Ludzā 1918 – 1920, pilsētas ārsts 1920 – 1929. 1929. gadā ierīkojis privātu slimnīcu, kurā bija 20 gultas, Samuils Gurevičs iekārtoja rentgena kabinetu, analīžu laboratoriju. (Pirmo reizi dokumentos šī slimnīca tika minēta 1930. gadā)

Vecākie Ludzas iedzīvotāji labi atceras plašo vienstāvu māju tagadējās Latgales un Stacijas ielu stūrī. Pēc kara tur bija izvietota slimnīcas infekcijas nodaļa, bet pēc tam to nojauca un tās vietā uzcēla jauno ēku. Līdz karam šī māja ar kuplu, labi koptu visdažādāko veidu un nokrāsu ceriņu dārzu piederēja ārstam Samuilam Gurevičam. Blakus mājai atradās laba divstāvu koka ēka, kurā bija izvietota viņa privātā slimnīca.

Ja runājam par Ludzas novada medicīnas vēsturi, tad nedrīkst noklusēt S. Gureviča ieguldījumu cīņā pret vienu no briesmīgākajām to gadu slimībām – tuberkulozi. Un ne tikai pret tuberkulozi. Šis ārsts vispār specializējās plaušu slimību ārstēšanā. Vienlaicīgi viņš bijis arī Ludzas ģimnāzijas ārsts. Visi, kuriem bija kāda saskare ar viņu, kuriem nācās lūgt palīdzību, atceras ārstu ar pateicības jūtām.

S. Gureviča dzīve sākās un veidojās laimīgi, bet beidzās traģiski.

Par ārstēšanos tajos laikos bija jāmaksā diezgan lielas summas. Taču Samuils Gurevičs vienmēr bija gatavs palīdzēt nabagākajiem, sevišķi, ja runa bija par bērniem.

Kad sākās karš, viņa ģimene neevakuējās. S. Gurevičs uzskatīja, ka vācieši viņu, augsti kvalificētu speciālistu, neaiztiks. Bet viņš kļūdījās. Kļūdījās arī citas ebreju ģimenes, kuras palika okupētajā teritorijā un cerēja un okupantu varas pretimnākšanu. Ienākot Ludzā, fašisti ierīkoja geto tagadējā Tālavijas, Baznīcas, Pirmā Maija, un Mazā Ezerkrasta ielu rajonā, sadzina tur visus vietējos ebrejus. Augusta beigās viņus visus nošāva netālu no Ludzas: daļu – Poguļankas silā, daļu – Garbaros. Kas attiecas uz ārstu S. Gureviču, kā apstiprina vecākie ludzānieši, okupanti viņam tiešām kādu laiku ļāvuši strādāt un nošāvuši tikai neilgi pirms atkāpšanās. Tieši, kad un kur, nav zināms.

Atkāpjoties no Ludzas, fašisti uzspridzināja skaisto apriņķa slimnīcas, ģimnāzijas ēku, kā arī nodedzināja ārsta Gureviča slimnīcu. Koka māja nodega līdz pamatiem.

// Par komunisma uzvaru, Nr. 128, (|1988, 27. oktobris)

//Arnis Vīksna. Latgales ārsti un ārstniecība 1772-1918. Rīga: Latvijas universitāte, 2004.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs