(1893.26.X – 1981.26.VIII)

Ārsts.

Dzimis Lietuvā, Kauņas guberņas Panevežas pilsētā. Tēvs cēlies no Viļņas, māte – no Vitebskas guberņas zemniekiem.

1912. gadā D. Voiničs pabeidzis Panevēžas reālskolu un iestājies Saratovas universitātes medicīnas fakultātes vispārējās ārstniecības nodaļā.

Pirmā pasaules kara laikā viņš tika mobilizēts armijā un kā ārsts pabijis 1.Sibīrijas strēlnieku divīzijas dislokācijas vietās. Vēlāk strādājis saimnieciskos amatos Saratovas pārtikas valdē un par ārstu tīfa slimnieku hospitālī.

1921. gadā D. Voiničs demobilizējies un devās pie savas ģimenes, kura jau bija pārcēlusies uz dzīvi Latvijā.

1926. gadā D. Voiničs saņēma otro ārsta diplomu.

Kopš 1928. gada Voiniča liktenis saistīts galvenokārt ar Latgali.

Sākumā viņš bija medicīnas feldšeris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, tad smagās artilērijas pulkā Rīgā.

Tā kā Padomju Krievijā izsniegtais dokuments Latvijā netika atzīts, nācās nokārtot vispirms latviešu valodas pārbaudījumu, tad valsts eksāmenus universitātes medicīnas fakultātē Rīgā.

Pēc augstskolas absolvēšanas D. Voiničs nonāca Tautas labklājības ministrijas pakļautībā. Viņš strādājis par rajona ārstu Tilžas pagastā, bet kopš 1930. gada jūlija –  par ārstu Ciblas pagastā, no 1938. līdz 1944.gadam – par iekšējo un lipīgo slimību nodaļas vadītāju Ludzas apriņķa slimnīcā.

1944. gada 27. jūlijā dakteris D. Voiničs bija nozīmēts par Ludzas apriņķa slimnīcas galveno ārstu, bet no 1945. līdz 1961. gadam turpat bija terapijas un infekcijas nodaļu vadītājs, tad pieņēma vājiniekus poliklīnikā kā terapeits, pēdējā mūža posmā pacienti jau nāca pie viņa uz mājām.

Ludzas vecticībnieku kapos atrodas kapa plāksne, kura liecina, ka šeit apglabāts ilggadējs Ludzas ārsts Dmitrijs Voiničs. Viņu atceras vecākas paaudzes cilvēki tikai ar siltiem vārdiem.

 

//V. Trojanovskis. Ievērojamais ārsts. // Ludzas zeme.-1993.-29.oktobrī.

 Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs