annasmuizzas parks 3Mežvidu pagasts robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas, Zvirgzdenes pagastu, Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna un Nautrānu pagastu, aizņem 12493 hektāru platību. To šķērso starptautiskā dzelzceļa līnija Sanktpēterburga-Varšava ar Mežvidu staciju un šoseja Krievijas robeža (Grebņova)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi),  2 šķiras autoceļi Rogovka-Mežvidi-Pušmucova, Bērzgale-Rogovka un Zvirgzdene-Bērzgale-Bringas.

Mežvidu pagasta ziemeļu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, dienvidu daļa- Latgales augstienes Burzavas paugurainē. Šo dabas apvidu saskares vietā atrodas Mežvidi. Pagasta ziemeļu daļas virsu veido lēzeni viļņoti, vietām plakani līdzenumi, kurus dienvidu virzienā nomaina morēnu pauguri, kas maksimālo absolūto augstumu sasniedz pagasta dienvidos, vairākās vietās pārsniedzot 150 m vjl.: Viecinānu apkaimē, Pusločos, Jakulinskos (Krūgakolns). Pagasta lielākās upes: Iča veido rietumu, bet Rītupe dienvidaustrumu robežu. Černovkas, Dasas, Lakšinīku, Janiku, Lendzeišu, Strodu strauti. 31% pagasta platības aizņem meži (Ezernīku mežs). Lielākais purvs- Gogosovas purvs.

pag maja 2Administratīvais centrs – Mežvidi. Vēl ir šādas apdzīvotas vietas: Aglupīši, Annasmuiža, Ašisola, Augstkolni, Barani, Beļova, Bokši, Bringas, Brīži, Buzdi, Dubinova, Dunduri, Dzērves, Ezernīki, Fokina, Gadžiunes, Gogosova, Goreites, Griudinīši, Ivanova, Jakulinski, Janiki, Jaudzemļi, Jaunivanova, Kaki, Kaprāni, Kaspari, Kākuči, Klonešnīki, Kokori, Kopči, Korklinīki, Kozuli, Keiseli, Lakšinīki, Lendzeiši, Lepeste, Liuzinīki I, Liuzinīki II, Logini, Masli, Mazuri, Meikulāni, Mežainčuki, Mežmala, Mežvidi I, Mežvidi II, Mežvidu st., Mikažāni, Mortuzāni, Motori, Novikova, Padole, Pleiši, Puksti, Pusloči, Pustapole, Ranči, Rejeni, Rogukolni, Rulāni, Rumpļi, Salinīki, Seiļi, Skaisti, Skūpova, Skūteles, Soboļeva, Stapuļi, Stiglovas Liuzinīki, Stībrinīki, Strodi, Suņavīši, Ūdrinīki, Ūzulnīki, Vecināni, Votkova, Zaltani.

19.gs. saimniecisko attīstību veicinājusi atrašanās pie nozīmīgiem satiksmes ceļiem. 1830.g. tika atklāts Varšavas- Sanktpēterburgas trakts ar zirgu apmaiņas punktu Lepestē. Sakarā ar dzelzsceļa atklāšanu no vecaa stacSanktpēterburgas uz Varšavu 1860. g. tika uzcelta Mežvidu dzelzsceļa stacija. Te atradās Annas, Mežvidu, Padoles muiža un 3 nelielas pusmuižas vai foļvarki- Ivanova, Ecežova, Kozuļi. Padoles muiža piederējusi Broņislavai Bžežinskai un viņas trīs meitām. Muižas ēka uzcelta 19. gadsimta vidū. Daļa zemju jau 1910.gadā izpārdota. No tiem laikiem vēl saglabājušās vecās liepas, lapegles, daļa vēlāk stādīto bērzu aleju.

Padomju laikā pēc mazo kolhozu apvienošanas 1959.gadā izveidojās padomju saimniecība „Mežvidi” 1977.gadā tajā tika iekļauta pievienotā Ranču ciema kolhoza „Druva” teritorija. Sākoties privatizācijai, izveidojās paju sabiedrības „Mežvidi” un „Druva”, kas 1992.gadā likvidētas.

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Dunduru senkapi (Kara kapi) un Dzērvju senkapi (Kara kapi).

Nozīmīgs piemineklis atrodas Lakšinīku kapsētā, kas uzstādīts pirmajā apbedījuma vietā šajos kapos-M. Jurānavai. Pie Mežvidu I pamatskolas ēkas uzstādīta piemiņas plāksne dzejniekam Pīteram Voitkānam-Klaidūņam.

Dabas pieminekļi: Mežvidu muižas un Annasmuižas parks, Padoles ozols un Padoles avots.

Pagastā ir tautas nams, 2 bibliotēkas – Mežvidu un Ranču, Mežvidu pamatskola.

 

Latvijas pagasti.2. sēj.-R.: Preses nams, 2002.-79.-81. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.-186.-195. lpp.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs

Foto no SIA “Ludzas tūrisma aģentūra” arhīviem (A.Lebeds)