ciema apkartne 2Pasienes pagasts atrodas Zilupes novadā robežojas ar Istras pagastu, Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala Sebežas rajonu, Baltkrievijas Republikas Vitebskas apgabala Osvejas rajonu, Krāslavas novada Šķaunes pagastu, aizņem 12036 hektārus. Teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļš Zilupe-Šķaune-Ezernieki un 2. šķiras autoceļi Joņički- Pasiene, Šuškova-Beļejova un Meikšāni-Draudzības kurgāns.

Pagasta rietumu un dienvidu daļā plešas Latgales augstienes Dagdas pauguraine, ziemeļaustrumu stūrī iestiepjas Rāznavas pauguraine, austrumos daļu teritorijas Mudavas zemienes Zilupes līdzenums. Pauguraino daļu no līdzenuma nodala vairākus kilometrus garais Grebļa kalns. Augstākie pauguri atrodas pie Tiuļovas, Rečiem un Grišinā, Pirdovā. Cauri pagastam tek Zilupe, tās pieteka Plisunka ar Patmalīšu upi un Verbovka. Lielākie ezeri: Šešku jeb Zaborjes, Pintu un Ļauzinas. Gandrīz pusi platības aizņem meži, lielākais no tiem Pasienes sils. Dienvidaustrumos no Pasienes atrodas zemais Mudovas purvs, kas satur 3,3 miljonus kubikmetru lielus kūdras krājumus. Šuškovā ir smilts un grants atradne.

Administratīvais centrs-Pasiene. Pagastā vēl ir šādas apdzīvotas vietas: Adamova, Biksi, Dauguļova, Dolgije, Gaļici, Garaņi, Gorbači, Gorniki, Grišina, Guzenki, Katalova, Kazaki, Kolnačova, Koļesniki, Konovalova, Koršupļova, Kozlava, Latišonki, Lielā Tiuļeva, Litvjaki, Ļauzina, Mazā Tiuļeva, Meikšāni, Noviki, Noviņje, Pakrili, Pedeļeva, Pinti, Pirdova, Pirogova, pricimova, Reči, Sapotņi, Siruļeva, Skripčina, Surži, Šeški, Šikucki, Šķaune, Šuškova, Torčilova, Tribulova, Zaborje, Žoglova.

Tagadējā pagasta teritorijā bijusi Pasienes (Posin) muiža un Šķaunes pusmuiža. Pasienes muiža izveidota 17. gadsimtā, kad tā piederēja Demkinam. 18. gs. Polijas karalis Augusts III Pasienes muižas zemi uzdāvināja lielkancleram J. Borham, muiža pārgāja viņa sievas Ludvigas īpašumā. 18. gs. beigās muiža tika pārdota Benislavskim, kas 19. gs. 1. pusē savai meitai S. Tehonuveckai uzcēla pili.19. gs. beigās muiža tika pārdota kņazienei M. Oboļenskai, kas bija pēdējā muižas īpašniece.1925. gadā viņa pārdeva muižu valstij. Agrārās reformas laikā muiža tika sadalīta 169 vienībās. Pēc 1925. gadā muižas ēkā atvēra 6-klasīgo latviešu pamatskolu. Pēc 2. pasaules kara šajā ēkā līdz 1977. gadam atradās Pasienes astoņgadīgā skola. Saglabājies arī muižas parks.

Padomju laikā, sākoties kolektivizācijai, tagadējā pagasta teritorijā tika izveidoti ~15 mazi kolhozi. Pēc pakāpeniskas kolhozu apvienošanas 1975. gadā izveidota padomju saimniecība „Pasiene”.

Patlaban pagastā ir 4430 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no tiem3300 hektāri aizņem aramzeme, pāri par 10 ha – augļu dārzi. Meliorēti 1045 hektāri. Meži aug 2290 hektāros, krūmi-270 ha. Zemes vidējā kadastrālā vērtība-77 Ls/ha.

Bijušā muižas mājā atrodas tautas nams, pagasta bibliotēka un Ludzas rajona poļu biedrība. Darbojas Pasienes pamatskola.

Pagastā darbojas Pasienes katoļu baznīca.

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Skripčinas, Šuškovas, Katalovas, Kozlovas, Latišonku, Šešku-Zaborjes, Šešku, Pakruļu senkapi, Pasienes senkapi (Sopkas), Meikšānu pilskalns, Kausa pilskalns ar apmetni.

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi: Pasienes katoļu baznīca ar žogu un vārtiem.

Valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris, ērģeles, kancele, trīs sānu altāri, feretrons, krucifikss, monstrance, skulptūru grupa „Kristus kristīšana”, spogulis, Gleznas- „Sv. Marija un Dominiks”, „Sv. Vincents” Pasienes katoļu baznīcā. Baznīcā atrodas arī daudzi vietējas nozīmes mākslas pieminekļi (gleznas, krucifiksi, svečturi, zvans, baznīcēnu soli, biktssoli). Nozīmīgs mākslas piemineklis ir Pasienes kapu kapliča.

Senākie kapu pieminekļi atrodas Pasienes kapsētā-krusts un sētiņa (1863. g.), krusts B. Trafimovičam (1902. g. ).

Meikšānos- vienā no tālākajiem Latvijas punktiem- uzstādīta tēlnieka V. Titāna skulptūra „Austras koks”, kas ir viena no skulptūru grupas „Latvija Saules zīmē”skulptūrām, tās tēlnieks veltījis Latvijas neatkarības pasludināšanas 80. gadadienai. 80. gadu vidū Pasienē atklāts piemineklis  Otrā pasaules kara upuriem. 1959. ggadā Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas robežu saskares vietā atklāts „Draudzības kurgāns”.

Pasienes atrodas dabas liegums „Grebļa kalns”.

 

 

 

 

Latvijas pagasti.2.sēj.-R.: Preses nams,2002.-157.-160. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome,2004.-223.-234. lpp.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs

Foto A.Lebeds (no SIA “Ludzas tūrisma aģentūra” arhīviem)