Salnavas pagasts
Salnavas pagasts robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas, Mežvidu pagastu, Rēzeknes novada Nautrānu pagastu, Balvu novada Krišjāņu, Tilžas, Baltinavas pagastu, Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala Pitalovas rajonu, aizņem 16648 hektāru platību. To šķērso 1. šķiras autoceļi Viļaka –Kārsava un Kārsava- Tilža-Dubļukalns, 2. šķiras autoceļi Ruskulova -Bērzpils, Salnava-Motrīne un Rogovka-Dekteri-Zobļeva. Gar robežu ar Malnavas pagastu iet starptautiskās nozīmes dzelzceļa līnija Sanktpēterburga-Varšava.
Salnavas pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā. Virsu veido viļņoti, lēzeni viļņoti, vietām plakani līdzenumi.Pagasta ziemeļu daļā stiepjas Nūmērnes valnis- grants oss, kurā atrodas Adzeles pacēluma augstākā vieta Pilskalns. Pagasta austrumu daļā atrodas Naudaskalns. Lielākie pagasta ezeri: Nūmērnes, Lielais Kugru, Mazais Kugru. Pagasta upes: Iča, Diuškupe, Nūvozina, Kūkova. 49% pagasta platības aizņem meži. Plaši mežu masīvi un purvi ir rietumu daļā. Te atrodas daļa no zemā Peikstuļnīcas –Salas purva. Ir vairāki mazi purviņi (Kazu, Kugriņu). Bļašos un Elstēs ir dolomīta atradnes, pie Kārsavas māla atradne. Liela smilts atradne ir Salnavā. Sviļovā ir smilts un grants atradne, Naudaskalnā- smilts atradne. Nūmernes ezerā-saldūdens kaļķi.
Administratīvais centrs – Salnava. Vēl pagastā ir šādi ciemi: Aizelkšņi, Aizsili, Bieleņi, Bļaši, Bozova, Cisovka, Čāvi, Dūkste, Dzerkaļova, Elstes, Kaļvīne, Kaupuži, Kārsavas st.Keiseļova, Korecki, Kozukolns, Krutova, Kūkova, Lāčukolni, Lāpova, Ledinski, Leidumnīki, Līpusola, Līnūži, Liuzinīki, Lozdova, Lūbenka, Malnavas st, Mežarijas, Mičuri, Motrīne, Nūmērne, Oponosi, Ostrāni, Orinski, Pirmā Bozova, Otrā Bozova, Pļešova, Pureņi, Rogi, Ruskulova, Saltupe, Sausnīki, Silaraši, Sola, Soldoni, Stendži, Sutri, Sviļova, Svikļi, Uguļova, vareiki, Verpeļi, Vilgi, Zaciški, Zobļova, Žeikari, Žurilova.
Tagadējā pagasta teritorijā savulaik atradās Ruskulovas, Salnavas un Žurilovas muiža. Salnava kopš 18. gadsimta 30. gadiem piederēja Šadursku dzimtai. 1842. gadā tās platība sasniedza gandrīz 3200 hektārus. Pārsvarā te pletās meži, krūmāji un purvi. Muižā dzīvoja 264 dzimtcilvēki. 19. gs. 70. gados kā dāvinājumu to īpašumā ieguva J. Vulfiuss, un šī dzimta te nodzīvoja līdz pat 1944. gadam, kad devās emigrācijā.
Bet jau 19. gs.90. gados Salas purvs pie Kārsavas kļuva par metodiski pareizas purvu kultivēšanas objektu. Pirmo nosusināšanas projektu muižkunga uzdevumā sastādīja kāds dāņu kultūrtehniķis.Vēlāk Saļņevas īpašnieks purvu sāka iznomāt ar noteikumu- kultivēt to tālāk. Nolaidības dēļ purvs atkal aizauga. Pirmā pasaules kara laikā tur ganījās armijas zirgi.
Agrārās reformas gaitā Ruskulovas muižas gandrīz 16000 ha sadalīja 1588 vienībās, Saļņevas muižas īpašumā esošos 2237 ha-80, Žurilovas muižas 257 ha-72 vienībās. Zemnieka saimniecības vidējā platība bija 5 – 15 ha.
1927.gadā purva kultivēšanu atsāka, izveidojot Valsts patstāvīgu purva kultūru paraugsaimniecību „Sala”. Te pētīja purvu lauksaimnieciskās izmantošanas iespējas. Alberta Širona vadībā izaudzēja priekšzīmīgu ganāmpulku. 1931.gadā bija rekultivēti 475 ha zemju, iegādāta tehnika, cits inventārs, izbūvēti ceļi, izrakti grāvji. Sākās šo platību iznomāšana. Paraugsaimniecību pārveidoja par lopkopības saimniecību ar jaunlopu audzētavu visas Latgales vajadzībām. Šajā laikā uzcēla modernu amerikāņu tipa kūti, skābbarības torni, krejotavu, spēkbarības un sakņu noliktavu, administratīvo ēku, strādnieku dzīvojamās mājas. Saimniecība izdevīgi pārdeva piena un gaļas produktus, jaunlopus, sienu, regulāri piedalījās Latgales reģiona lauksaimniecības sasniegumu izstādēs.
Pagastā 30.gados vējdzirnavas un motordzirnavas Ruskulovā, ūdensdzirnavas Bļašos un Kūkovā, trīs ķieģeļu dedzinātavas Rogos, vienā no tām apdedzināja arī kaļķus un ražoja keramikas traukus.
Uz šīs saimniecības bāzes 1949.gadā Salnavā izveidoja kolhozu „Cīņa”, Ruskulovas pusē-„Iču”, Kūkovā „Pret kalnu”. Vēlāk tos apvienoja Salas padomju saimniecībā. 1991. gadā tā pārtapa par paju sabiedrību, kas pastāvēja desmit gadus.
Salnavas pasta nodaļa.
Salnavā ir pamatskola, tautas nams un bibliotēka.
Kopš padomju laika darbojas feldšeru un vecmāšu punkts.
Pagastā ir divas katoļu baznīcas – Ruskulovas un Salnavas.
Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi – Ruskulovas senkapi un Rogu kara kapi (pilskalns). Nozīmīgi arhitektūras pieminekļi: Ruskulovas katoļu baznīca, Salnavas katoļu baznīca (kapela), Ruskulovas muižas apbūve (kungu māja, parks), Salnavas muižas apbūve (kungu māja, kūts, parks).
Latvijas pagasti.2. sēj.-R.: Preses nams,2002.-325.-327. lpp.
Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.- Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.-264.-273. lpp.