Kārsava atrodas Latvijas austrumu pierobežā, starp Malnavas un Salnavas pagastu. Tās teritorija atrodas divu nelielu upīšu- Šņitkas un Avženkas krastos.

Netālu no Malnavas muižas uz tās īpašnieka F.Šadurska atdalītās zemes 18.gs. vidū sāka veidoties Kārsava kā vietējās tirdzniecības un amatniecības centrs. Te muižas īpašnieks uzcēla katoļiem koka baznīcu. 1825. gadā Kārsavai piešķīra miesta tiesības un atļauju rīkot četrus gadatirgus. 1852.gadā Kārsavā bija katoļu baznīca, 18 sētas, trīs krogi un piecas tirgotavas. Miesta attīstību veicināja Pēterburgas-Varšavas dzelzceļš, kuru cauri novadam izbūvēja 1859.-1861.g. un kurš ir vecākais Latvijā. 19.gs. 60.gados uzcelta arī Kārsavas dzelzceļa stacija. 20.gs. sākumā Kārsavai miesta tiesības atņēma. 1906.gadā Kārsava piederēja S. Agarkovam un tajā bija 186 sētas. Latvijas Brīvības cīņās pret lieliniekiem Kārsava  vairākas reizes gāja no rokas rokā. To apšaudīja sarkanarmiešu artilērija un ložmetēji.1920.gada 10.janvārī Latvijas armijas vienības galīgi nostiprinājās Kārsavā.

1924. gadā Kārsava atguva miesta tiesības. Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. 1935.gadā pilsētā bija 218 dažādi tirdzniecības un 102 rūpniecības uzņēmumi, divas reizes nedēļā tirgi un sešas reizes gadā gadatirgi. Pilsētas iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija tirdzniecība, īpaši linu tirdzniecība, amatniecība, arī lauksaimniecība.

1950. -1962.g. Kārsava bija rajona centrs. Pēc 2. pasaules kara pilsētā darbojās dīzeļmotoru remontdarbnīcas, Rēzeknes elektrisko būvinstrumentu rūpnīcas cehs, Rīgas rūpnīcas „Stars” filiāle, sadzīves pakalpojumu kombināta galdniecības, šūšanas, apavu darbnīcas. 1970. gadā Kārsavā darbojās 12 veikali un ēdnīca, maizes ceptuve, sociālās nodrošināšanas pansionāts.

1991.gadā pabeidza sporta zāles celšanu, 1994. gadā izbūvēja tirgus laukumu, 1996.gadā tika uzcelta daudzdzīvokļu māja un divi privāti veikali.

Kārsavā ir luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīca.

Pilsētā ir vidusskola, bērnu mūzikas skola, Ludzas mākslas skolas Kārsavas filiāle. Divas bibliotēkas un Tautas nams.

 

 

Foto no SIA “Ludzas tūrisma aģentūra”arhīviem

http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8067

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāžēs