Ludzas Lielā Sinagoga

1940. gadā Ludzā bija un pašlaik ir saglabājusies tikai viena sinagoga. Tā ir Lielā sinagoga, celta rabīna V. Altšulera laikā ap 1800. gadu. Šī celtne atgādina 11. gadsimta radītās visvecākās sinagogas Eiropā. Sinagogas jumts no iekšpuses ir kupolveidīgs un apgleznots ar zvaigžņotām debesīm. Sinagoga ir divstāvu, otrais stāvs domāts sievietēm. II Pasaules kara laikā vācu karaspēks sinagogā bija izvietojis zirgu stalli, bija izņemta viena ēkas sienas daļa, pat šodien var to pamanīt, jo atšķiras ķieģeļu krāsa.

Centrālais dievkalpojuma brīdis sinagogās ir lūgšana. Lai notiktu kolektīva lūgšana, bija nepieciešams ne mazāk par 10 pilngadīgo vīriešu. Jebkuras ebreju kopienas visvērtīgākā manta ir Tora- vienīgais avots, kurš satur Dieva Vārdu. Tā, uzrakstīta ar roku, glabājas pie austrumsienas speciālā skapī- Arons Hakodešs. Toras lasīšana – katra lūdzēja goda pienākums.

 

 

 Ebreju lūgšanu nami Ludzā

 1937. gadā Ludzā bija 3 sinagogas un 5 lūgšanu nami:

1. Bet Hamedroš – Hechadoš (Vienības iela 23), cēlis pilsētas iedzīvotājs Hiršs Rabinovičs 1860. gadā.

2. Lielā sinagoga (Vienības iela 34), celta rabīna V. Altšulera laikā ap 1800. gadu.

3. Bet Hamedroš – Hajašon (Vienības iela 36), celta rabīna V. Altšulera laikā ap 1790. gadu.

4. Lūgšanu nams Bet Medroš – Harav (Mazā Ezerkrasta 4), cēla pilsētas iedzīvotāji Avsejs Edelšteins un Leibs Kļačko no privātiem ziedojumiem 1877. gadā.

5. Lūgšanu nams Mirian Machasidim (Vienības iela 38), cēla pilsētas iedzīvotāji Zeliks Hamušs ar privātiem ziedojumiem ap 1860. gadu.

6. Lūgšanu nams Bet Hamedroš de Gilevičs (Latgales iela 87), cēla pilsētas iedzīvotājs Ābrams Locovs ap 1865. gadu.

7. Lūgšanu nams Bet Hamedroš de Slobodka (Tālavijas iela 112), cēla iedzīvotājs Jankels Michels Zusers ar privātiem ziedojumiem ap 1875. gadu.

8. Lūgšanu nams Minian Ziske Levi (Latgales iela 2a), cēla pilsētas iedzīvotājs Ziske Levi 1813. gadā.

                       

 Plāšāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzē