stiglavs.baznStiglovas Romas katoļu baznīca atrodas Ludzas rajonā Mērdzenes pagastā. Stiglovas draudze robežojas ar Malnavas, Pušmucovas, Ludzas, Bērzgales un Mežvidu draudzi. Līdz Malnavas draudzes baznīcai – 20 km, Pušmuovas – 8 km, Ludzas – 23, Bērzgales – 14 km, Mežvidu – 20 km.

Stiglovas baznīca uzcelta 1709. gadā jezuītu vadībā un ar bīskapa M. Poplavska atbalstu. Sākotnēji šī baznīca tika uzcelta Mērdzenē, to sauca par Mihailovas jeb Pudinovas baznīcu. 1769. gadā bīskaps Jānis Stefans Gedrojcs šo baznīcu pārcēla uz lielo Stiglovas sādžu un pārbūvēja par Stiglovas baznīcu. No seniem laikiem Stiglovas baznīcai bija lieli īpašumi. Šeit dzīvoja un Latgales un Kurzemes katoļu baznīcu vadīja pirmais Livonijas bīskaps Miķelis Poplavskis (675.-1710.). Muiža, kurā viņš dzīvoja, atradās tikai nepilna kilometra attālumā no tagadējās Stiglovas baznīcas uz Kārsavas pusi. Šos īpašumus 1825. gadā baznīcai atsavināja valsts.

Tātad tagadējās Stiglovas baznīcas pirmsākumi meklējami jau 1709. gadā. Tā pārbūvēta 1769. gadā, torņi pārbūvēti 1929. gadā.

 Stiglovas baznīca ir trīsjomu telpa, celta guļbūves tehnikā uz augstiem laukakmens mūra pamatiem. Baznīcai ir krustveida plānojums ar vēlāk piebūvētu sakristeju. Stiglovas katoļu baznīca ir viena no skaistākajām E tipa Latgales koka baznīcām. Baznīcas izmēri – 27x17x17 metri, nožogota ar akmens mūri. Rietumos no galvenās ieejas iežogojuma stūros stāv divas nelielas koka kapelas ar zvana torņiem.

Baznīcai ir divi torņi, sākotnēji to noslēgums bijis baroka stilā, bet pēc remonta 1929. gadā tie ieguva tagadējo formu – zvaigznes griezuma piramīdu ar romantiskas stilam raksturīgajiem trīsstūrainajiem zelmeņiem. Baznīcas jumts līdz 1956. gadam bija no dēlīšiem, bet tad jumta segums noklāts ar skārdu. Baznīca no ārpuses apšūta ar dēļiem, apšuvumam izmantotas kaltas naglas, apšūti arī torņi. Griesti un grīdas ir no koka. Kora telpu un griestu smagums balstās uz koka pīlāriem. Kora telpās ir ērģeles. Baznīcai ir trīs altāri. Baznīcā atrodas vairāki nozīmīgi glezniecības un dekoratīvas mākslas pieminekļi.

Stiglovas katoļu baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un 2005. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā.

 

 Cakuls Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes.- Rīga: Rīgas metropolijas kūrija, 1997.-431.lpp.

Zīmele Aija. Piedalīsimies 2005. gada Eiropas kultūras mantojuma dienās -100 sakoptākie kultūras pieminekļi Latvijā.//Ludzas Zeme.- 2005.- 6. sept.- 3.lpp.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs

http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=14294