Vēsture
Pirmais grāmatu veikals Ludzā tika atvērts 1883.gadā. Tas atradās tagadējā Kr.Barona ielā un piederēja Haimam Sujeram (Šor/Šoer). Jau 1884.gadā pie šī veikala atvēra publisko bibliotēku. 1888.gadā tās fondos bija 1116 grāmatas, bet lasītāju skaits – 44, t-sk. 38 vīrieši un 6 sievietes.
Otru bibliotēku-lasītavu 20.gadsimta sākumā atvēra Ludzas sabiedriskā valde, taču tai lielas nozīmes nebija, jo tā kalpoja tikai valdes locekļu vajadzībām un tajā, galvenokārt, bija periodiskie izdevumi – žurnāli un avīzes.
Šajos gados Ludzā pastāvēja arī Tautas atturības biedrības bezmaksas bibliotēka. Šīs bibliotēkas fondos bija populārie izdevumi, un tāpēc vietējie iedzīvotāji to labprāt izmantoja. Bibliotēka atradās Marcinkeviča mājā tagadējā Tālavijas ielā. Visas bibliotēkas grāmatas bija izvietotas divos skapjos, tās izsniedza divas darbinieces. Bibliotēkas zālē uzstādīja no St.Pēterburgas atvesto mūzikas skapi, tā dodot iespēju apmeklētājiem noklausīties arī mūziku.
1918.gadā šinī mājā vācu okupanti iekārtoja kara hospitāli.
1919.gadā Ludzā izveidoja padomju bibliotēku “Komunists”, kur grāmatas bija sakārtotas četros plauktos.
Latvijas Republikas laikā 20.-30.gados Ludzas apriņķī bija maz kultūras darbinieku. Bibliotēkas, korus, sporta pulciņus un citus pašdarbības pasākumus organizēja un vadīja, galvenokārt, skolotāji un aizsargu organizācijas darbinieki.
1920.gada maijā Ludzas pilsētas valde pieņēma lēmumu dibināt pilsētas bibliotēku. Par bibliotēkas vadītāju bija nozīmēts Ivans Slavinskis – enerģisks, erudīts cilvēks, kas labi pārzināja bibliotēku darbu. Viņš savāca daudz grāmatu no pilsētas iedzīvotājiem, rūpīgi tās iesēja un glabāja. Katru gadu grāmatu iepirkšanai pilsētas valde piešķīra 1200 latu. Bibliotēkas vadītāja alga bija 85, bet pēc 1937.gada – 95 lati.
Bibliotēkas grāmatas bija dažādās valodās – latviešu, krievu, vācu, franču, angļu, ebreju, poļu. I.Slavinskis bibliotēkas vajadzībām iegādājās, galvenokārt, klasisko literatūru, literāros žurnālus. Sākumā šī bibliotēka bija izvietota vienā, vēlāk divas istabās ēkā Ventspils un Kr.Barona ielas krustojumā (Tagadējā Rekaševa un Kr.Barona ielas krustojumā), tai bija 140 pastāvīgu lasītāju. Pakāpeniski tā izveidojās par nozīmīgu pilsētas kultūras centru.
1935.gadā Ludzā bija pilsētas bibliotēka, Latgales kultūras veicināšanas biedrības bibliotēka un Valsts ģimnāzijas bibliotēka. Pilsētas bibliotēkas fondā 1935.gadā bija 1600 grāmatu latviešu 
valodā, 2500 – krievu, 800 – citās valodas un 1000 dažādu žurnālu. Kopumā fondā bija 5900 grāmatas. 1940.gadā bibliotēkas fondos iekļāva vairāk nekā 2000 padomju izdevumu.
1941.gadā vācu okupācijas laikā pilsētas bibliotēku pārvietoja uz citām, daudz sliktākām telpām, daudzi krājumi tika iznīcināti. Sākās tās panīkums.
1942.gadā par bibliotēkas vadītāju kļuva Mateušs Pugovičs. 1947.- 1951.gadam bibliotēkā nomainījās trīs vadītāji, kas bibliotēkas darbā, diemžēl, bija gadījuma cilvēki: Irina Sokolova, Raisa Arona, Aleksandrs Borovojs.
Pēc tās atjaunošanas 1951.gadā par bibliotēkas vadītāju kļuva Maija Knauere, Rīgas Kultūras darbinieku tehnikuma absolvente. Uz to brīdi bibliotēkā strādāja jau 5 darbinieki, kuri veica lielu darbu arī katalogu organizācijā.
No 1950.gada līdz 1955. gadam bibliotēka atradās bijušā kultūras nama 2.
stāvā (3 telpās ar kopējo platību 140 m2 ), tagadējā 1.Maija ielā 1.
1955.gadā bibliotēka pārcēlās uz divstāvu ēku 270 m2 platībā (tagadējā Latgales iela 124b). Ēkas otrajā stāvā atradās plaša lasītava.
1957.gadā bibliotēkai tika piešķirts Goda raksts par izcīnīto 1.vietu Rajona bibliotēku republikaniskajā skatē.
No 1958.gada līdz 1989.gadam bibliotēku vadīja Lilita Kornele, Maskavas bibliotēku institūta absolvente, kura prata prasmīgi organizēt bibliotēkas darbu.
1960.gads ievērojams ar to, ka tika ieviesta brīva pieeja grāmatu fondiem.
1965.gadā bibliotēka pārcēlās uz jaunajām telpām tikko uzceltajā Kultūras namā (šajās telpās bibliotēka atrodas arī mūsdienās). Tajā pašā gadā bibliotēkas kolektīvam piešķīra “Teicama darba bibliotēkas” Goda rakstu.
1972.gadā Ludzas bibliotēka tika izvirzīta par Tautas saimniecības sasniegumu izstādes dalībnieci Maskavā.
1974.gadā notika bibliotēku centralizācija un bibliotēka bija pārdēvēta par Ludzas rajona centrālo bibliotēku.
Bibliotēkas fondi tika papildināti ne tikai ar jaunākajām grāmatām un preses izdevumiem, cītīgi tika veidota arī fonotēka. 80-tajos gados fonotēkas fondā bija vairāk nekā 2 000 skaņuplašu.
No 1989.gada līdz 2022. gadam augustam bibliotēkas direktore bija Inta Kušnere.
90-tajos gados tāpat kā visa valsts, arī bibliotēka piedzīvoja pārmaiņu laiku. Tika meklēti jauni attīstības virzieni un iespējas. Bibliotēka sāka piedalīties projektos un piesaistīt dažādu fondu līdzekļus. Tika organizēti daudzi pieredzes apmaiņas braucieni un veicināta sadarbība ne tikai ar kaimiņvalstu bibliotēkām, bet arī ar bibliotēkām Vācijā, Holandē, Somijā u.c.
1997.gadā bibliotēku pārdēvēja par Ludzas pilsētas galveno bibliotēku.
Pateicoties Sorosa fonda atbalstam, 1998.gadā sākās bibliotēkas datorizācija. Kopš 2000.gada bibliotēkā ir pieejams bezmaksas internets.
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu 2005.gadā Ludzas pilsētas galvenajai bibliotēkai tika izveidota sava mājas lapa www.ludzasbiblio.lv.
2008.gada 23.aprīli pie grāmatu veikala „Sākums A” tika atklāta piemiņas plāksne pirmajam grāmatu veikalam un pirmajai bibliotēkai Ludzā.
2008.gadā Ludzas pilsētas bibliotēkas abonementā uzsāka autorizēto grāmatu izsniegšanu un saņemšanu, kā arī tika ieviests jauns pakalpojums – attālinātā grāmatu pasūtīšana izmantojot elektronisko katalogu.
2009. gadā Ludzas bērnu bibliotēka tika pievienota Ludzas pilsētas bibliotēkai.
2010.gada jūnijā savas durvis mazajiem lasītājiem pēc renovācijas vēra Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas Bērnu nodaļa.
2011.gada nogalē Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas Bērnu nodaļas bibliotekāre Ilga Kaupuža saņēma Voldemāra Caunes balvu “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
2014. gada janvārī bibliotēkas darbinieki piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētajā simboliskajā akcijā “Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde”.
2015. gada 4.maijā Rīgā, Melngalvju namā, bibliotēkas direktorei Intai Kušnerei tika piešķirts Valsts apbalvojums – Atzinības Krusts.
2016. gadā Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas lasītavā un abonementā tika nomainīti visi plaukti.
No 2021. gada novembra – Ludzas novada bibliotēka.
Kopš 2022. gada 23.novembra bibliotēkas direktore ir Elita Zirne.
Bērnu apkalpošanas nodaļa:
1947.gadā Ludzas apriņķa bibliotēkā tika izveidota bērnu nodaļa.
1949. gadā 1.jūlijā tika izveidota Ludzas pilsētas bērnu bibliotēka. Tā atradās K.Marksa ielā 5 (tagad dzīvojamā māja). Tās pirmā vadītāja bija Tiatko Jevģēnija.
Pirmie dati par bibliotēkas krājumu ir saglabājušies tikai uz 1951.gadu, kad par bibliotēkas vadītāju strādāja Valentīna Paņkova-Pavlovska. Tajā laikā bija 6698 grāmatas un 980 lasītāju.
Savā pastāvēšanas laikā bibliotēka sešreiz ir mainījusi savu atrašanos vietu. Šodien tā kopš 1993.gada atrodas Stacijas ielā 41. Šo māju draudzīgi dala bērnu bibliotēka, galvenā bibliotēka un Tautas nams.
1971.gadā bibliotēka kļuva par rajona bērnu bibliotēku.
1974.gadā, kad tika centralizēta bibliotēku sistēma, tā kļuva par rajona centrālo bērnu bibliotēku.
No 1993.gada 1.maija tā atkal tika pārdēvēta par Ludzas rajona bērnu bibliotēku, bet kopš 1997.gada tā ir Ludzas pilsētas bērnu bibliotēka.
Ar 2009.gada 16.aprīļa Ludzas pilsētas domes lēmumu (Sēdes protokols Nr 6, 18.§) tika reorganizēta Ludzas pilsētas bērnu bibliotēka. Tā ir kļuvusi par Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļu.
Bērnu bibliotēkas vadītājas:
1949. – 1950.gads – Jevgēņija Tiatko
1951. – 1957. gads – Valentīna Paņkova-Pavlovska
1957. – 1958. gads – O.Svetlova
1959. – 1966. gads – Vera Petuško
1967. – 1970. gads – Ļubova Baranova
1971.- 1973. gads – Regīna Kurtiša
1974. – 1985. gads – Ksenija Pozņaka
1985. – 1995. gads – Janīna Metlāne (Kornele)
1995. – 2009. gads – Erika Bricika