Ulda Baloža grāmatas “Ludzas igauņu valodas ābece” atvēršanas svētki

  1. septembrī Eiropas valodu dienas ietvaros noritēja Ulda Baloža grāmatas “Ludzas igauņu valodas ābece” atvēršanas pasākums.

 Šobrīd pasaulē uz notiekošajiem procesiem arvien vairāk tiek attiecināts vārds globalizācija, tāpēc daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā, pēdējā laikā kļūst aktuāls nacionālo kultūru daudzveidības atdzimšanas jautājums.

Kā unikālu tautas kopienu Ludzas novadam, Latvijai un arī pasaulei var nosaukt Ludzas igauņus (Luci), kuri Ludzas apkārtnē dzīvojusī jau gadsimtiem ilgi. Aktīvāka Ludzas igauņu pētniecība sākusies vien XIX gadsimta beigās. Šobrīd pieaug interese arī par Lucu valodas atdzīvināšanu: Ciblas novada folkloras kopa ”Ilža” ierakstīja albumu ar Ludzas igauņu dziesmām, bet Uģis Prauliņš iekļāvis Ludzas igauņu melodijas savā skaņdarbā “Līvu sasaukšanās”, kas iekļauts arī 2019. gadā Saulkrastu kora “Anima” izdotajā mūzikas diskā Jūrd/Saknes.

Kāpēc ābece ir nepieciešama šodien, kad ir tikai daži cilvēki, kuri atceras pāris vārdus Ludzas igauņu izloksnē? Atbilde ir vienkārša: jebkura valoda ir nemateriālā kultūras mantojuma nesējs. Savukārt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūrpolitikas prioritātēm pasaulē un kā raksta Uldis Balodis grāmatas priekšvārdā: “Mācoties Ludzas igauņu valodu mēs dodam jaunu dzīvi daļai no Latgales un Latvijas  senās daudzveidības. Iegaumējot kaut dažus  Ludzas igauņu valodas vārdus, nodrošinām, ka šī daļa no mūsu vēstures nepazudīs, bet turpinās pastāvēt”.

Ulda Baloža grāmatā “Ludzas igauņu valodas ābece” ir pirmā grāmatu, kura tapusi lucu valodā.  Šim nolūkam autors izveidojis īpašu rakstību, kas apvieno lībiešu, latviešu, latgaliešu un  igauņu rakstību principus.

Grāmata ir ne tikai Lucu ābece, bet tajā  ievietoti apraksti arī par Ludzas igauņu vēsturi un izcelsmi, informācija par Lucu rakstību, pētniekiem un pētniecību, Ludzas igauņu ciemiem u.c. Grāmata ilustrēta ar vēsturiskām un mūsdienu fotogrāfijām.

Grāmatu izdeva Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu.

Grāmatas izdošanu finansēja Valsts Kultūrkapitāla fonds un Ludzas novada pašvaldība.

                                                                                               Rakstu sagatavoja Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas direktore

Inta Kušnere